Kōrero: Tuakiri o Aotearoa me te kāwanatanga

Whārangi 5. Te tikanga pōti

Ngā whakaahua

Āheinga kia pōti

Ko ngā kirirarau me ngā kainoho neke atu i te 18 tau te pakeke ka āhei kia pōti mō te whare pāremata. I te tau 1893 ka tukua te mana pōti ki te wahine.

Āhei kia tū mō te Pāremata

Ko ngā kirirarau o Aotearoa anake ka āhei te tū hei mema ki te Whare Pāremata. I te tau 1919 ka tukua te wahine kia tū hei mema pāremata.

Te wā ka noho te Whare Pāremata

E toru tau te roa o ia pāremata. Ka taea e te pirimia te kati ohorere i te pāremata mā te tono ki te kāwana tianara me te karanga pōti ohorere.

Te rahi o te Pāremata

E 120 ngā mema o te whare pāremata i te tau 2004, arā, e 62 ngā tūru mō ngā rohe, e whitu ngā tūru Māori, e 51 ngā tūru ki ngā rōpū. Tērā pea ka rerekē te rahi o ngā tūru, i runga tonu i te putanga o te pōti nui.

Te tikanga pōti

Mō te nuinga o te rau tau atu i 1900, ko te tikanga pōti ki Aotearoa ko te ‘mua kai kai’ (FPP). I raro i tēnei tikanga, ko te kaitono ka riro i te nuinga o ngā pōti ki tētahi rohe pōti, koia ka kuhu ki te Pāremata.

Nā tētahi whakataunga i te tau 1993 ka tohu ki te hiahia o te taupori kia whirirua (MMP) te tikanga pōti. Hei tēnei tikanga, e rua ngā kōwhiringa mō te tangata:

  • Tuatahi, ko te pōti mō te rōpū tōrangapū e hiahiatia ana hei kāwanatanga. Me kī, ka nui atu ngā pōti a tētahi rōpū, ka nui atu hoki ana tāngata ki roto Pāremata.
  • Tuarua, ko te pōti ā-rohe, arā, mō te tangata hei mema pāremata mō te rohe pōti. Ko te tangata ka riro i te nuinga o ngā pōti ka tohua hei mema pāremata mō taua rohe.

Mā te korahi o ngā pōti mō te rōpū tōrangapū e tohu ka hia ngā mema pāremata ka whiwhi te rōpū. Hei tauira, ki te riro e tētahi rōpū te e 50% o ngā pōti rōpū, ka whiwhi taua rōpū ki te haurua o ngā tūru ki roto o pāremata. Mēnā kāore e eke ngā tūru ā-rohe a tētahi rōpū ki te taumata e tika ana, ka tīkina he tāngata i te ‘rōpū rārangi’ o taua rōpū hei whakakī i ērā tūranga. Ko te rārangi rōpū nei, o ngā kaitono o te rōpū; kei runga rawa o te rārangi ngā tāngata e tino hiahiatia ana hei mema Pāremata, ā, heke haere. Ka takoto e ia rōpū tōrangapū tāna rārangi i mua i te pōti whānui.

Ka āhei ngā rōpū tōrangapū te whakauru ki Pāremata ngā mema ā-rohe rātou ko ngā mema mai i tō rātou rārangi rānei, ngā mema mai i tō rātou rārangi anake rānei (mēnā ka riro e te rōpū te e 5% o ngā pōti, engari kāore e riro he pōti ā-rohe). Ka whiwhi mema pāremata ngā rōpū tōrangapū i runga i te rahi o ngā pōti rōpū ka whiwhi rātou. Ki te whiwhi rohe pōti tētahi rōpū, ka āhei ia ki ngā mema Pāremata e tika ana ki a ia, hāunga te mea kei raro iho i te e 5% ā rātou pōti rōpū. Heoi, ki te kore e whiwhi tētahi rōpū i tētahi tūru rohe pōti, ki te kore hoki e eke ana pōti rōpū i te e 5%, kāore ia e whiwhi tūru ki te Pāremata.

Ngā tūru Māori

Mai anō i te tau 1867 he tūru Māori ki roto i te Pāremata. I raro i te kōwhiringa pōti o te tau 1975, ka taea e te Māori te kuhu ki te kōwhiringa nui, ki te kōwhiringa Māori rānei. E whitu ngā tūru Māori i te tau 2004. Kei runga te maha o ēnei tūru i te kaha o te iwi Māori kia kuhu ki te rārangi pōti Māori.

Ngā rōpū kei Pāremata

Ko te rōpū tōrangapū nui o te Pāremata, koia ka āhei kia whakatū kāwanatanga. E kore pea e riro ki tētahi rōpū kotahi te mana kāwanatanga i raro i te tikanga pōti whirirua (MMP), pērā i te wā o te tikanga pōti ‘mua kai kai’ (FPP). Nā reira, ki te tū kāwanatanga, ka tahuri ngā rōpū ki te mahi tahi, ahakoa ētahi wā, he kāwanatanga tokoiti.

He wāhi nui tō ngā uepū (kāhui mema pāremata o tētahi rōpū tōrangapū), heoi, pērā i te rūnanga kāwanatanga, ka whai ngā uepū i ngā tikanga kāwanatanga.

Me pēnei te tohu i te whārangi:

John Wilson, 'Tuakiri o Aotearoa me te kāwanatanga - Te tikanga pōti', Te Ara - the Encyclopedia of New Zealand, http://www.TeAra.govt.nz/mi/tuakiri-o-aotearoa-me-te-kawanatanga/page-5 (accessed 20 August 2019)

Story by John Wilson, published 8 Feb 2005, updated 16 Sep 2016